Ziņas

Kārlis Eduards Meinerts (1891-1942)

Attēls
“I.M. Ev.-Lut. Baznīcas Virsvalde. Rīgā 1929. g. 18. junijā. Nr. 3670 Noraksts.
Apliecība.
Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Virsvalde, pamatodamās uz Lazdonas draudzes dzimušo un kristīto sarakstu par 1891. g. (Nr. 57) apliecina, ka Kārlis Eduards Meinerts, Friča Meinerta un tā sievas Zanes dēls, dzim. divdesmit otrā (22) oktobrī tūkstots astoņi simti deviņdesmit pirmā(1891.) g. un kristīts pēc ev.-lut. baznīcas kārtības 24. novembrī 1891. gadā. Dati uzdoti pēc vecā stila.”

Curriculum Vitae
"Esmu dzimis 1891. g. 3. novembrī Lazdonas pagastā, kur mans tēvs nodarbojās kā galdnieks un būvuzņēmējs. Pēc 2 gadiem mani vecāki pārgāja dzīvot uz Mārcienas muižu, kur arī pavadīju visu savu bērnību, nobeigdams Mārcienas pagasta un Bērzaunes draudzes skolu. 1905. gadā iestājos Mangaļu tālbraucēju jūrskolā, kuru ar pārtraukumiem praktiskā jūras braukšanas cenza iegūšanai, nobeidzu 1913. g. ar lielo zelta medali.

Kopš iestāšanās jūrskolā visas vasaras, kā arī divas ziemas atrados dienestā uz latvie…

Lucija Misiņš, dzim. Purens (1897-1969)

Attēls
"Pēc sāpju pilnas dzīves gaitām Dieva mierā aizgājusi mūsu mīļā Lucija Misiņš, dzim. Purens, dzimusi 1897. g. 7. aprīlī Kraukļu pagastā, apbedīta 1969. g. 12. oktobrī Vijciema kapos.
Par viņu skumst tuvinieki Amerikā un dzimtenē."
"Laiks", Nr. 84 (22.10.1969.)

Zlēmetes Vanagu dzimta

Attēls
"Ievērības cienīgs piemineklis uzcelts Lazdones pareizticīgo draudzes kapos zemkopja Vanaga dzimtai. Tas pagatavots no mūsu dzimtenes pelēkā laukakmeņa un izmaksājis 1000 ls."
"Brīvās Zemes Ilustrētais pielikums" Nr. 31 (25.08.1927.)
Uzraksts uz pieminekļa "Zlēmetes Vanagu dzimta". 

Bērzaunes zemnieku nodevas 16. gadsimta beigās

"1593. g. bērzauniešiem bija jādod šāda kunga tiesa: no katra arkla 3 pūri rudzu, 6 pūri miežu, 6 pūri auzu (Rīgas pūru). Naudā maksāja katrs saimnieks 4 markas vakas naudas, visi precēti vīri deva 8 šķiliņus metekļa (metteckel) un pa 6 šķiliņiem veltas naudas (welten). Noturot aitu vai pavasara pagastu, no katra pusarkla bija jādod aita vai 2 markas naudā (no ceturtdalarkla jērs vai 1 marka). No pilna arkla bija vēl jādod muižai 4 gaili, 6 mārciņas dzijas tīkliem, 4 vezumi siena un 40 kūļi salmu. 
Katram precētam vīram bija jāsacērt ass malkas, bet katrai sētai jādod vista, 2 olas, 1 maiss un govju valgs. Agrāko zemnieku pienākumu turēt vienu kara kleperi atcēla, par to bija jāmaksā no katra arkla viens pods linu. Lieldienu laikā bija jāsamedī pa zaķam vai 2 rubeņiem ik no 5 mājām. Mācītāja tiesa bijusi 1 pūrs miežu no arkla. Pēc Tīzenhauzena uzdotām ziņām, vienā arklā labas zemes varējis iesēt 8 lastus vai 360 pūrus rudzu. 1591. g. Bērzaunes muižas lauki devuši 1086 pūrus rudz…

Jānis Bērziņš (1878-1938)

Jānis Pētera dēls Bērziņš (Берзин Петр Мартынович) dzimis Saikavas pagastā 1878. gadā.

Darba vieta/nodarbošanās: sargs fabrikas "Большевичка" kopmītnē.
Dzīvesvieta: Puškina, Radiščeva iela 22/7, dzīvoklis nr. 3 (г. Пушкин, ул. Радищева, д. 22/7, кв. 3).
Partijas piederība: bezpartejisks.
Arestēts 1938. gada 22. janvārī. 1938. gada 19. oktobrī viņam piespriests augstākais soda mērs (Осудивший орган: Особой тройкой УНКВД ЛО, Статья: 58-6-10).

Nošauts Ļeņingradā 1938. gada 28. oktobrī.

Avots

Lazdona tautas folklorā

Es bij' liela delveriša,  Neņems mani Lazdonieši;  Ļaudonieši, tie paņēma,  Tie cilvēki nezināja.
Latvju dainas III (1930)
"Lazdoniešos viena meita nozūmējusi savu ārlaulības bērnu. Bet pēc tam viņa apprecās un šinī laulībā piedzīvo dēlu. Kad dēls 20 gadu bija vecs, tad viņa to sūtīja ar vedamo (vezumu) uz Rīgu. Aizbraucis iepretim Bērzaunes pils drupām — zirgs tā piekūst, ka ne no vietas, lai pūlējas, kā grib. Citi ceļa vīri aizbrauc, viņš paliek pakaļā, mocās, mocās — nekur patikt. Te piepēši viņš ierauga baltu tēlu. Tas saka: «Nebīsties, es esmu tavs miesīgs brālītis!" Un nu tas stāsta tālāk: „Māte mani mazu nožņaudza, nāc, apskaties sarkano saiti ap manu kaklu! Es tev nu sirsnīgi lūdzu, mīļo brāli, atpestī mani no tā pūķa, kam man jākalpo. Mums ļoti sūra grūta dzīve. Mēs tikai to dabūjam ēst, kas citiem izlijis, un daudz citu grūtumu mums jāpanes. Kad pārbrauksi mājā, tu atradīsi mūsu māti jau saslimušu un pēc pāris dienām tā nomirs. Bet tai pašā stundā tad sacelsie…

Sarkaņu pagasts Viktora Eglīša bērnības atmiņās

Attēls
"Mana dzimtene atrodas gandrīz jau Vidzemes malienē 150 verstes no Rīgas uz rītiem, starp Bērzones un Cesvaines kalnājiem un starp Aizkujas un Praulienes līdzenumiem, trīs verstes uz dienvidiem no Sarkanes pagastnama, piecas verstes no Lazdonas pareizticīgās baznīcas. Vieta ļoti līdzena, apaugusi ar egļu kumšķiem, birzēm, krūmājiem un lēni tekošām drūņainām upītēm un upēm. Apdzīvota viņa jau mazākais visu 19-to gadu simteni, kaut gan uz rītiem verstes 4—5 sākas lieli pļavu klajumi un milzu meži, kuros pa mājai nodibinās tikai visjaunākos laikos. Jau ap pašām manas dzimtas mājam Lejas-Kauperiem iesākas, tā saucamo, kalnaļaužu pļavu strejgabali, un vasarā pa ļoti izbraukto ceļu starp mūsu tīrumiem, bet ziemu pa Riebas upītes ielejas pļavām brauc vienā braukšanā kalna ļaudis gan uz siena pļaušanu, gan dzenot lopus uz atālu, gan vedot malku un siena vezumus. Klusa, verstes trīs atstatā no lielceļa nomale caur šiem kalna ļaudīm stipri atdzīvojas. Bieži vien, kā siena laikā, tā ziemu …

Madonieši - aizsargu šaušanas sacensību uzvarētāji (1939)

Attēls
"Labākie aizsargu šāvēji ar balvām. No kreisās: P. Actiņš(9. Madonas aizs. p.) šaušanā ar šauteni 3. klasē, J. Kocers (5. Rīgas aizs. p.) - ar šauteni ārrindas aizs. sāc., N. Andrejevs (5. Rīgas aizs. p.) - ar šauteni 1. klasē, R. Aizkalnietis (9. Madonas aizs. p.) - ar patšauteni, Juris Benjamiņš (1. Talsu aizsargu pulka) - ar automatisko pistoli, un Ž. Butkuss (16. Jelgavas aizs. p.) - ar šauteni un pistoli."
"Atpūta", Nr. 778 (29.09.1939.) 

Viļums Akmentiņš (1801-1868), Zelgauskas "Ūbeļu" saimnieks

Attēls
Viļums Akmentiņš, arī Akmintiņš (1801-1868), Zelgauskas muižas "Ūbeļu" saimnieks. 
Laulībā ar Annu Akmentiņu pasaulē nākuši pieci bērni -  1) Līze Akmentiņš (1823-1874). Mūžu nodzīvojusi tēva mājās, mirusi Zelgauskas "Ūbelēs" 51 gada vecumā. 2) Ede Akmentiņš (1826-1901). 1844. gadā apprecējusies ar Zelgauskas "Bukuru" saimnieku Kārli Leiti (1820-1901), laidusi pasaulē sešus bērnus. 3) Jānis Akmentiņš (1834). Zelgauskas "Ūbeļu" saimnieks, 1864. gadā apņēmis par sievu Ievu Lāci  (dz. 1843) no Ļaudonas Kaļvar-Rubiņu mājām. Laulībā dzimuši četri bērni. 4) Anne Akmentiņš (1839), mirusi nepilnu divu mēnešu vecumā. 5) Maija jeb Maja Akmentiņš (1836). 1856. gadā Bērzaunes luterāņu draudzē salaulāta ar Bērzaunes "Dibenu" saimnieka brāli Pēteri Dibenu (1832-1898). Pāris laidis pasaulē astoņus bērnus, bijuši Bērzaunes "Pakalniešu" saimnieki.
Viļums Akmentiņš miris "no vecuma vājuma" 1868. gada 30. decembra vakarā (pēc jaunā s…

Kārlis Bebris (1886-1978), grāmattirgotājs Madonā

Attēls
"Lazdonas pagasta loceklis, skolotājs Kārlis Bebris kritis gūstniecībā un atrodoties Augš-Austrijā, Kleinmunchenā." Rīgas Ziņas, Nr. 134 (15.05.1915.)

"Sagūstīts skolotājs. Lazdona. Šejienes pagasta loceklis, skolotājs Kārlis Bebris, kurš darbojās par skolotāju Vitebskas guberņā un tika iesaukts kara dienestā, no 3. decembra pag. g. Galicijā bija pazudis. Tagad viņš nu atrakstījis, ka esot kritis gūstniecībā un atrodoties Augš-Austrijā, Kleinmunchenā pie Lincas." Jaunais Vārds, Nr. 107 (14.05.1915.)
* Uzziņai - Kārlis Bebris (1886-1978), Lazdonas "Mežlāču" saimnieka Jēkaba Bebra un Ievas, dzim. Leitis, trešais dēls. Brīvvalsts laikā - grāmatu tirgotavas īpašnieks Madonā.