Ziņas

Jānis Bērziņš (1878-1938)

Jānis Pētera dēls Bērziņš (Берзин Петр Мартынович) dzimis Saikavas pagastā 1878. gadā.

Darba vieta/nodarbošanās: sargs fabrikas "Большевичка" kopmītnē.
Dzīvesvieta: Puškina, Radiščeva iela 22/7, dzīvoklis nr. 3 (г. Пушкин, ул. Радищева, д. 22/7, кв. 3).
Partijas piederība: bezpartejisks.
Arestēts 1938. gada 22. janvārī. 1938. gada 19. oktobrī viņam piespriests augstākais soda mērs (Осудивший орган: Особой тройкой УНКВД ЛО, Статья: 58-6-10).

Nošauts Ļeņingradā 1938. gada 28. oktobrī.

Avots

Lazdona tautas folklorā

Es bij' liela delveriša,  Neņems mani Lazdonieši;  Ļaudonieši, tie paņēma,  Tie cilvēki nezināja.
Latvju dainas III (1930)
"Lazdoniešos viena meita nozūmējusi savu ārlaulības bērnu. Bet pēc tam viņa apprecās un šinī laulībā piedzīvo dēlu. Kad dēls 20 gadu bija vecs, tad viņa to sūtīja ar vedamo (vezumu) uz Rīgu. Aizbraucis iepretim Bērzaunes pils drupām — zirgs tā piekūst, ka ne no vietas, lai pūlējas, kā grib. Citi ceļa vīri aizbrauc, viņš paliek pakaļā, mocās, mocās — nekur patikt. Te piepēši viņš ierauga baltu tēlu. Tas saka: «Nebīsties, es esmu tavs miesīgs brālītis!" Un nu tas stāsta tālāk: „Māte mani mazu nožņaudza, nāc, apskaties sarkano saiti ap manu kaklu! Es tev nu sirsnīgi lūdzu, mīļo brāli, atpestī mani no tā pūķa, kam man jākalpo. Mums ļoti sūra grūta dzīve. Mēs tikai to dabūjam ēst, kas citiem izlijis, un daudz citu grūtumu mums jāpanes. Kad pārbrauksi mājā, tu atradīsi mūsu māti jau saslimušu un pēc pāris dienām tā nomirs. Bet tai pašā stundā tad sacelsie…

Sarkaņu pagasts Viktora Eglīša bērnības atmiņās

Attēls
"Mana dzimtene atrodas gandrīz jau Vidzemes malienē 150 verstes no Rīgas uz rītiem, starp Bērzones un Cesvaines kalnājiem un starp Aizkujas un Praulienes līdzenumiem, trīs verstes uz dienvidiem no Sarkanes pagastnama, piecas verstes no Lazdonas pareizticīgās baznīcas. Vieta ļoti līdzena, apaugusi ar egļu kumšķiem, birzēm, krūmājiem un lēni tekošām drūņainām upītēm un upēm. Apdzīvota viņa jau mazākais visu 19-to gadu simteni, kaut gan uz rītiem verstes 4—5 sākas lieli pļavu klajumi un milzu meži, kuros pa mājai nodibinās tikai visjaunākos laikos. Jau ap pašām manas dzimtas mājam Lejas-Kauperiem iesākas, tā saucamo, kalnaļaužu pļavu strejgabali, un vasarā pa ļoti izbraukto ceļu starp mūsu tīrumiem, bet ziemu pa Riebas upītes ielejas pļavām brauc vienā braukšanā kalna ļaudis gan uz siena pļaušanu, gan dzenot lopus uz atālu, gan vedot malku un siena vezumus. Klusa, verstes trīs atstatā no lielceļa nomale caur šiem kalna ļaudīm stipri atdzīvojas. Bieži vien, kā siena laikā, tā ziemu …

Madonieši - aizsargu šaušanas sacensību uzvarētāji (1939)

Attēls
"Labākie aizsargu šāvēji ar balvām. No kreisās: P. Actiņš(9. Madonas aizs. p.) šaušanā ar šauteni 3. klasē, J. Kocers (5. Rīgas aizs. p.) - ar šauteni ārrindas aizs. sāc., N. Andrejevs (5. Rīgas aizs. p.) - ar šauteni 1. klasē, R. Aizkalnietis (9. Madonas aizs. p.) - ar patšauteni, Juris Benjamiņš (1. Talsu aizsargu pulka) - ar automatisko pistoli, un Ž. Butkuss (16. Jelgavas aizs. p.) - ar šauteni un pistoli."
"Atpūta", Nr. 778 (29.09.1939.) 

Viļums Akmentiņš (1801-1868), Zelgauskas "Ūbeļu" saimnieks

Attēls
Viļums Akmentiņš, arī Akmintiņš (1801-1868), Zelgauskas muižas "Ūbeļu" saimnieks. 
Laulībā ar Annu Akmentiņu pasaulē nākuši pieci bērni -  1) Līze Akmentiņš (1823-1874). Mūžu nodzīvojusi tēva mājās, mirusi Zelgauskas "Ūbelēs" 51 gada vecumā. 2) Ede Akmentiņš (1826-1901). 1844. gadā apprecējusies ar Zelgauskas "Bukuru" saimnieku Kārli Leiti (1820-1901), laidusi pasaulē sešus bērnus. 3) Jānis Akmentiņš (1834). Zelgauskas "Ūbeļu" saimnieks, 1864. gadā apņēmis par sievu Ievu Lāci  (dz. 1843) no Ļaudonas Kaļvar-Rubiņu mājām. Laulībā dzimuši četri bērni. 4) Anne Akmentiņš (1839), mirusi nepilnu divu mēnešu vecumā. 5) Maija jeb Maja Akmentiņš (1836). 1856. gadā Bērzaunes luterāņu draudzē salaulāta ar Bērzaunes "Dibenu" saimnieka brāli Pēteri Dibenu (1832-1898). Pāris laidis pasaulē astoņus bērnus, bijuši Bērzaunes "Pakalniešu" saimnieki.
Viļums Akmentiņš miris "no vecuma vājuma" 1868. gada 30. decembra vakarā (pēc jaunā s…

Kārlis Bebris (1886-1978), grāmattirgotājs Madonā

Attēls
"Lazdonas pagasta loceklis, skolotājs Kārlis Bebris kritis gūstniecībā un atrodoties Augš-Austrijā, Kleinmunchenā." Rīgas Ziņas, Nr. 134 (15.05.1915.)

"Sagūstīts skolotājs. Lazdona. Šejienes pagasta loceklis, skolotājs Kārlis Bebris, kurš darbojās par skolotāju Vitebskas guberņā un tika iesaukts kara dienestā, no 3. decembra pag. g. Galicijā bija pazudis. Tagad viņš nu atrakstījis, ka esot kritis gūstniecībā un atrodoties Augš-Austrijā, Kleinmunchenā pie Lincas." Jaunais Vārds, Nr. 107 (14.05.1915.)
* Uzziņai - Kārlis Bebris (1886-1978), Lazdonas "Mežlāču" saimnieka Jēkaba Bebra un Ievas, dzim. Leitis, trešais dēls. Brīvvalsts laikā - grāmatu tirgotavas īpašnieks Madonā.


Marta Grūbe, dz. Zvaigzne (1897-1980)

Attēls
Marta Grūbe, dzim. Zvaigzne (1897-1980).
Vecāki: Juris un Maija Zvaigznes.
Vīrs: Reinholds Grūbe (1897-1942).
Lielāko mūža daļu dzīvojusi Madonā, Akmeņu ielā 1, apglabāta Madonas Pilsētas kapos.





Kārlis Spalviņš (mir. 1940)

Attēls
"Mans mīļais vīrs, mūsu labais, gādīgais tēvs Kārlis Spalviņš šķīrās no mums 1940. gada 10. julijā. Uz klusu pavadīšanu no Madonas, Vienības ielā 25 uz Lazdonas ev.-lut. draudzes kapiem š. g. 13. julijā plkst. 15 lūdz  dziļās skumjās piederīgie.
Atsevišķi ielūgumus nesūtīs."
"Madonas ziņas", Nr. 26 (11.07.1940.)


Foto - Madonas aktieru pulciņš (1924)

Attēls
"Madonas aktieru pulciņš sakarā ar "Mūsu senču" izrādi". Glīznieka uzņēmums.
"Nedēļa" Nr. 18. (02.05.1924.) 

Emīlija Āriņš, dzim. Jostiņš (1879-1966)

Attēls
"Mūsu mīļā māte Emīlija Āriņš, dzim. Jostiņš, dzimusi 1878. g. 12. februārī* Sarkaņu pag. Madonas apriņķī, mirusi 1966. g. 22. aprīlī Bruklinā N. Y. Pēc viņas sēro meita Austra ar dzīves draugu ASV, radi un draugi dzimtenē."
"Laiks" Nr. 34 (27.04.1966.)

* Uzziņai. Ieraksts Lazdonas latviešu luterāņu draudzes kristīto reģistrā vēsta, ka Emīlija Jostiņš dzimusi 1879. gada 31. janvārī (pēc jaunā stila 12.II)
1899. gadā Aizkujas "Dzeņu" saimnieku Andrieva un Annas meita Emīlija Jostiņš Bērzaunes latviešu luterāņu draudzē laulājusies ar Mārcienas "Puisānu" saimniekdēlu Anšu vai Anžu Āriņu (Ansch Ahriņ).