ceturtdiena, 2016. gada 24. novembris

Zelgauskā atklāti seni apbedījumi (1926)


Senlaiku kapenes.
Zelgovskas muižas P. Laviņa jaunsaimniecībā (Madonas apr.), ierīkojot augļu dārzu, atklājušās jaunākā dzelzslaikmeta kapenes. Atraduma vietas aizsardzībai pieminekļu valde spērusi jau soļus. 

Latvijas Sargs Nr. 128 (12.16.1926)

trešdiena, 2016. gada 23. novembris

Zelgauskas Ciskānu īpašnieks Kārlis Lakstīgala (1881)

"Tā kā tas, Cēsu apriņķī, Bērzones draudzē, Zelgovskas valstī dzīvodams, Ciskān mājas gruntnieks Karl Lakstīgals parādu dēļ ir konkursē kritis, tad top visi viņa parādu devēji un ņēmēji uzaicināti līdz 15. septembrim š. g. ar savā, prasīšanām un maksāšanām pieteikties, jo vēlēki neviens parādu devējs netiks klausīts, bet ar parādu slēpējiem likumīgi izdarīts.
Zelgovskas valststiesā, 29. aprīlī 1881.
Priekšsēd.: K. Akmentiņ.
Skrīveris: Jof. Vilcing."

Balss, Nr. 20 (20.05.1881.)

piektdiena, 2015. gada 24. jūlijs

Jauns Madonas apriņķa priekšnieks (1940)

Jauns Madonas apriņķa priekšnieks. Jaunieceltais Madonas apriņķa priekšnieka v. i. ANTONS GRANĪTS dzimis 1907. g. Mērdzenes pag. zemkopja ģimenē. Mācijies Daugavpils valsts ģimnāzijā. Līdz 1933. gada oktobrim bijis vec. rakstvedis 11. Dobeles kājnieku pulkā. Par nelegalu politisku darbību izslēgts no armijas, apcietināts un notiesāts ar 6 g. spaidu darbos. No cietuma atbrīvots 1938. g. 18 nov. Pēc tam strādājis pie būvdarbiem Ķeguma spēkstacijā lidz pēdējam laikam.

Madonas Ziņas, Nr.26 (11.07.1940.), www.periodika.lv

ceturtdiena, 2015. gada 23. jūlijs

Nebēdīgs riteņkrodzinieks Kārzdabā (1929)

Nebēdīgs riteņkrodzinieks. Kārzdabas tirgū 14. maijā policija aizturējusi pazīstamo riteņkrodzinieku Jāni Sīliti, kurš tirgojies ar valsts degvīnu un savu veikalu ierīkojis pagasta nama kūtiņā. Sīlits jau vairākkārt par šādām lietam sodīts, bet neskatoties uz to, viņš joprojām apbraukā ar savu ceļojošo veikalu Madonas apkārtnes tirgus.
Madonas Ziņas, Nr.4 (17.05.1929.), www.periodika.lv

trešdiena, 2015. gada 22. jūlijs

Cesvainietis "dzīvības eliksīra" varā (1929)

Nekārtīgs pilsons. 14. maijā uz Cesvaines lielceļa Augusts Draguns būdams apgarots no dzīvības eliksīra izpildījis savas dabiskas vajadzības un aizsprostojis lielceļu, traucēdams satiksmi. Ienācis Cesvaines stacijā viņš turpinājis pastrādāt dažādas nekārtības. Policijas ierēdnim Draguns atteicies uzrādīt personības dokumentus. Par šādu "palaidnību" Dragunu stādīs priekšā miertiesnesim apbalvošanai ar augstāko "goda zīmi".

Madonas Ziņas, Nr.4 (17.05.1929.), www.periodika.lv

piektdiena, 2015. gada 17. jūlijs

Zādzība Slāpes krogā (1884)


No Kraukļu muižas. Kraukļu muižas rentniekam Mieriņa kgam nozagti Paķiļu muižas Slāpes krogā vienā naktī un no vienas stedeles 4 zirgi, kas piederējuši pašam, un piektais, kas piederējis viņa pusgraudniekam. Zagļi nav piedzīti. 

Latviešu Avīzes (07.11.1884.)

ceturtdiena, 2015. gada 16. jūlijs

Patkules vēstis (1883)


No Patkules. Pie mums, tāpat kā citur Baltijā, pagājušais gads bij viens no sausākajiem, kādu pat sirmie tēvi nevar atminēties piedzīvojuši. Tādēļ ar  naudu iet gauži plāni un saimnieki nezin, kur to raut uz apriļa termiņu. Parādi jātaisa.
- Lai gan Patkulieši ir sen par dzimtu mājas iepirkuši (tā ap 1868. gadu), tomēr nevar tā uzplaukt, kā viņu nāburgi, kuriem labākas robežas un labāki pirkšanas kontrakti.
- Tagad, kur no guberņas valdes piesūtīti jautājieni pag. valdēm, vajaga rūpīgi uz tiem patiesas un taisnas ziņas savākt.
- Līdz ar jaunu gadu mūs apciemoja it ērmots viesis. Šis viesis bija nezin no kā sarakstīts lūgšanas raksts pie cien. revidenta, senatora geheimrāta Manaseina kga, lai atļautu uztaisīt nodegušo Patkules muižas brandvīna dedzinātavu, kura vēl stāv tiesas izmeklēšanā, un tiesas aktis ņemtu caurskatīšanā, jo caur min. dedzinātavas trūkumu šā apgabala ļaudīm esot atņemta visa peļņa u.t.t. Šo papira gabalu nu kāds mucenieks vadāja pa mājām un krogiem, meklēdams ļaudis caur pierunāšanu, lai parakstās.
- Ērmots lūgšanas raksts! – Lūguma raksts tad, protams, nav vis sastādīts no parakstītāju puses priekš zināma nolūka, bet gan no citas kādas puses, kam ir kāda intrese pie minētas dedzinātavas.

Balss, Nr. 5 (02.02.1883.)

trešdiena, 2015. gada 15. jūlijs

Ūtrupe Patkules muižā (1884)


Muižas izūtrupošana. 5., 6. un 7. martā š. g. taps pie Vidzemes hoftiesas vairāksolītājam izdota konkursā krituša baronam Viktoram v. Rozenberg piederoša, Cēsu apriņķī, Vidzemē, un Lazdones baznīcas draudzē atrodošā Patkul muiža ar visiem piederumiem, tomēr izņemot inventaru un ari bez tām jav senak pārdotām Patkul muižas zemnieku mājām. Katram solitajam ir jā-iemaksā naudā jeb vērtspapīros 200 rbļ. liela kaucija. Visus citus vairāksolīšanas nolīgumus var ieskatīt Vidzemes hoftiesas kancelejā un apakšā parakstījušā viņa dzīvoklī Rīgā, Teatra-bulvarī Nr. 5b, pa 1 tr. augšā.
Advokats Karl Bienemann, barona Viktora v. Rozenberga konkurses kurators.

Mājas Viesis, Nr. 10 (03.03.1884.)

otrdiena, 2015. gada 14. jūlijs

Izrīkojums Sarkaņu pagasta namā (1912)


Sarkanpagasts, (Cēsu apr.). Otros Ziemas svētkos vietējais skolotājs D. pagasta namā sarīkoja teātra izrādi. Tika izrādīts „Dzīves lietuvēns”. Kaut gan izrīkojums oficieli bija bez bufetes ar alkoholiskiem dzērieniem, tomēr visos pagasta nama kaktos bija iemetušies alkohola pārdevēji ar sīvā un alus pudelēm, tādēļ daudzi ieskurbuši cilvēki ar savu bļaustīšanos pa izrādes laiku jau tā vājo izrādi vēl jo vairāk samaitāja. Pie šās izrādes sīvais bija uz rīkotājiem darījis tādu iespaidu, ka tie par kārtību vairs beidzot nelikās ne zinis. Tā uz skatuves aizmirstās degošās sveces izdegušas aizdedzināja un sadedzināja priekškaru un apskādēja dekorācijas, kā ari pa daļai skatuves griestus. 

Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 8 (11.01.1912.)

pirmdiena, 2015. gada 13. jūlijs

Zagļu bandas uziešana (1898)


No Kārzdabas (Cesvaines draudzē). Zagļu bandas uziešana. Paķiļu muižas pristavam ar uradņiku kādu Kārzdabas Bostaraga māju cauri kratot un pēc kāda pazīstama zirgu zagļa tvarstot, laimējās uz rijas augšas uziet zagļu bandas mantu nolaiktavu. Uz rijas augšas bijis vesels mantu spīķers ierīkots aiz slepeni ierīkotām slēgtām durvīm, kas vedušas uz rijas augšu. Visu še atrasto zagto mantu vērtība rēķināta uz (2000) divi tūkstošu rubļiem; tās visas tikušas aizgādātas uz Paķiļu muižas pristava dzīvokli un tiek īpašniekiem pēc piederuma izdotas. Līdz ar mājas īpašnieku jau daži zagļi apcietināti un pēc citiem tiek meklēts, kuru, ka domājams, nav mazs skaits.

Latviešu Avīzes (23.12.1898.)

piektdiena, 2015. gada 10. jūlijs

Izrīkojums Patkulē (1898)


No Patkules (Cēsu apriņķī). Svētdien, 9. augustā š. g. Patkules bezmaksas tautas biblioteka izrīkoja Jaun-Patkules muižā teatri. Uzveda divas lugas: „Pazudušais dēls” no Blaumaņa un „Mūsu pokals” no Alunana.
Pirmās lugas sākumā aktieri vispārīgi spēlēja diezgan nedroši, bet uz beigām, sevišķi galvenās lomās, daži skati tika nospēlēti ar sevišķu veiksmi un noteiktību. Lugā „Mūsu pokals” tika no kāda kunga un jaunkundzes dziedātas kuplejas, bet būtu bijis labāki, ja dažas no tām būtu palikušas nedziedātas, kuras sava satura dēļ bija pret aistetiskām jūtām. Pēc teātra kāda jaunkundze ar savu dziedāšanu varēja labāki izpalikt, jo ja atklātībā grib parādīties, tad ari vajaga pienācīgi sagatavoties. 
Bez tam man jāuzrāda uz kādām nebūšanām, no kurām, pa lielākai daļai, visi lauku sarīkojumi cieš. Publika jau ieradusies lielā vairumā, bet staigā teātra telpās gar krēsliem no viena stūra uz otru, meklēdama savu vietu, caur ko notiek nepatīkamas stumdīšanās, tādēļ ka netiek gādāts par izveicīgiem vietu ierādītājiem.
Uz skatuves jau noskan pirmais zvans, bet te kā par spīti ierodas publikas vidū divi vīri ar petroleuma kannu un iesāk lampas piepildīt, nemaz neapdomādami, ka viņi ar savu savādi smaržojošo vielu iesvaidīja dažam labam galvu un drānas.
Avena stīgu orķestrs šajā reizē izpildija savu pienākumu ne visai pietiekoši, jo ir bijusi izdevība agrāki to dzirdēt labāk spēlējam.
Iesmiņš.

Baltijas Vēstnesis, Nr.184 (17.08.1898.) 

ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs

Tīrumu stāvoklis 1892. gada maijā


No Ropažiem līdz Ogres stancijai, tai apgabalā nekur gandrīz nevar ieraudzīt veselīgus, labi pārziemojušus rudzus. Tikai Jāņa muižas laukos (Ropažu pusmuiža) ir skaists rudzu zelmenis; tas laikam tamdēļ tā, ka še zeme ir varen izgrāvota, tā ka uz rudzu laukiem nevar stāvēt liels ūdens virsū, kā gan tas uz mazgruntnieku laukiem daudz vietās bija manāms. Arī ap Tīnužiem vietām var ieraudzīt puslīdz labu rudzu zelmeni.
Tālāk, no Ogres līdz Stukmaņu stancijai, cik tur nu to apgabalu var pārredzēt, arī vispārīgi tas pats sakāms par rudziem: kur zemas vietas, tur ir viņi panīkuši, pat pavisam iznīkuši, - turpreti kur augstākas vietas, kā par piem. ap Skrīveri un Koknesi, tur var ieraudzīt skaistu rudzu zelmeni. Lielās, it kā smagajās zemēs rudzi šogad nav izturējuši, bet vieglajās smilts zemēs tie ir labi pārcietuši ziemu. 
Tai apgabalā no Stukmaņiem līdz Cesvainei visskaistākos rudzus redz Sarkanmuižas laukos; bet lielās muižas, kā Kalsnava, Mārciena, Biksere, Cesvaine, ne visai var ar saviem rudzu laukiem lepoties, kā tas šim brīžam izskatās. – Āboliņš visur vesels un labi pārziemojis.

1892. 13.V Latviešu Avīzes, Nr. 20

trešdiena, 2015. gada 8. jūlijs

Zagļi Mārcienas muižā (1884)


Mārcienā, Bērzones draudzē, kā „L.U.” ziņo, pastrādāta liela zādzība. Lielmāte, atraitne, ar savu dēlu septembrī aizbraukuse uz kādām 3 nedēļām uz Rīgu. Pa to laiku mājā zagļi ielauzušies guļamā kambarī un tur izzaguši daudz dārgu sudraba-lietu un smalkus drēbju gabalus. Zādzība tik tad pamanīta, kad lielmāte pārbrauca mājā. Zagļi vēl ne-esot noķerti.


Mājas Viesis, Nr. 46 (10.11.1884)

otrdiena, 2015. gada 7. jūlijs

Ugunsgrēks Patkules brandvīna brūzī (1881)


No Patkulmuižas, Lazdonas draudzē, raksta „Balt. Vēstn.”: Nakti uz 21. augustu, ap pašu pusnakti, drūmīgi atskanēja Patkulmuižas darba-zvans, muižas iemītniekus no miega modinādams. Brandvīna-brūzis stāvēja pilnās liesmās. 
No dzēšanas nebij ko domāt. Uguns-spricei, kas brūža klētī uzglabājusies, nevarēja tikt klāt, jo kad pieskrējuši, klēts durvis jau bijušas ar uguni apņemtas. Pie tam vēl cita lieta ne-atļāva brūzim tuvoties un ugunu dzēst, jo brūzī bijis 75 tūkst. grādu špirtus, kas no akcizes-valdibas tika ieturēts, tā ka v. Rozenberga kgam nebija brīv to pārdot. Viena kaste, kas bijusi pilna ar špirtu, aizdegdamās izšāvās augstu gaisā – zilās liesmās, ar oglēm un degošām pagalēm. 
Tā tad brandvīna-brūzis ar visu ierikti nodega līdz pamatam; pie tam v. Rozenberga kgam sadega ari gandrīz visas istabas mēbeles un liels daudzums drēbju, kas bij sanestas brūža klētī, jo muižas ērberģis tagad tiek pārbūvēts. Brandvīna-brūzis gan bij apdrošināts, bet ne mēbeles un drēbes. Tāpat līdz ar brandvīna-brūzi nodega zāģēšanas- un malšanas ietaise. Viens kalps pazaudējis visu savu mantību un galdnieks Laube – visas amata-lietas.

Latviešu Avīzes, Nr.35 (02.09.1881.)

Postošs pērkona negaiss (1894)


No Cesvaines un Lazdones draudzēm. Piektdien 29. julijā drīzi pēc pusdienas te uznāca briesmīgs pērkona negaiss ar lielu krusu, kādu pat vecākie cilvēki stāsta neesot redzējuši. Krusa, ar lielu vēju nākdama, nav taupijusi ne kādu sēju, kas tai gadījusies ceļā. Liniem sēklu galviņas aptrauktas, paši novelti gar zemi un salauzīti. Dažiem to vēl ir ko plūkt, bet dažiem pat ne dienas algu te nesola. Mieži ir salauzti un sadrupuši uz zemes. Ne labāki tas ir ar auzām. Retais stobriņš ir stāvus, ari tiem graudi izkulti. Zirņi, tupeņu laksti un citi mīkstāki stādi ari ir nosisti. Daži uz izpostītiem sējumiem  laiduši lopus virsū, bet ir tiem nebijis ko ēst. Dažās vietās krusa ari logu rūtis vēja pusē izdauzija. Krusa birusi iesākot netāļu no Biržumuižas uz vakariem līdz Jaun-Patkulam, apmēram 5 verstis garā un dažās vietās tikai ½ versti platā strēķī un skādējusi gan Biržu muižas un Lazdones, gan ari Sarkan-Aizkujas un Patkula muižas saimniekiem.

Balss, (10.08.1894.)


pirmdiena, 2015. gada 6. jūlijs

Ziemassvētku sarīkojuma atskaņas Sarkaņos (1912)


Sarkanpagasts, (Cēsu apr.). Otros Ziemas svētkos vietējais skolotājs D. pagasta namā sarīkoja teātra izrādi. Tika izrādīts „Dzīves lietuvēns”. Kaut gan izrīkojums oficieli bija bez bufetes ar alkoholiskiem dzērieniem, tomēr visos pagasta nama kaktos bija iemetušies alkohola pārdevēji ar sīvā un alus pudelēm, tādēļ daudzi ieskurbuši cilvēki ar savu bļaustīšanos pa izrādes laiku jau tā vājo izrādi vēl jo vairāk samaitāja. Pie šās izrādes sīvais bija uz rīkotājiem darījis tādu iespaidu, ka tie par kārtību vairs beidzot nelikās ne zinis. Tā uz skatuves aizmirstās degošās sveces izdegušas aizdedzināja un sadedzināja priekškaru un apskādēja dekorācijas, kā ari pa daļai skatuves griestus.

11.01.1912. Dzimtenes Vēstnesis, Nr.8

piektdiena, 2015. gada 3. jūlijs

Dokumentu zādzība Praulienā (1929)

Prauliena. Dokumentu zādzība. Praulienas pag. jaunsaimniekam N. Bokmelderim nozagti dažādi dokumenti un kvītes, kuri apliecina jaunsaimniecības piederību N. Bokmelderim. N. Bokmeldera radiniece izplata baumas it kā saimniecība piederētu viņas mirušajam vīram, kurš bija brīvības cīņu dalībnieks un kura jaunsaimniecība ir blakus Bokmeldera jaunsaimniecībai. Aizdomās tur N. Bokmeldera radinieci. Ir ievadīta izziņa.


Madonas ziņas, Nr. 11 (05.07.1929.) 

ceturtdiena, 2015. gada 2. jūlijs

Ludvigs Strazdiņš - Patkulē dzimušais prokurors (1900-1943)

Liepājas apgabaltiesai jauns prokurors. Ar ministru kabineta lēmumu par Liepājas apgabaltiesas prokuroru iecelts Ludvigs Strazdiņš, līdzšinējais prokurora kameras biedrs. Jaunieceltais prokurors dzimis 1900. g. 3. aprīlī Patkules pag. Priekškara laikā beidzis Rīgas garīgo semināru. Pēc kara gaitu pārtraukšanas beidzis Latvijas universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti.

trešdiena, 2015. gada 1. jūlijs

Gadatirgus Zelgauskā (1893)

10. decembrī š. g. pie šejienes muižas kroga tika noturēts gada tirgus. Lai gan pie jauka laika bija liels, tomēr lopu bija diezgan maz un par tiem deva ari zemas cenas. Turpretim zirgu mietniekiem gāja labi uz rokas. Beigās ari kādu tēviņu starpā notika sīva plūkšanās, pie kam dažs dabuja saskrambātu ģīmi, dažs uzpampušu pieri.

Mājas Viesis, Nr. 52 (25.12.1893.)

otrdiena, 2015. gada 30. jūnijs

Biržu muiža (1925)

Bez saimnieka. Iebraucot Madonā pa Kusas vaj Zelgovskas lielceļiem ļoti bēdīgu iespaidu atstāj, ar saviem kovārņu caurumiem, Biržu muižas laidaru jumti.
No seniem laikiem šī novārtā pamestā rentes muižele beidzamos gados radija daudz strīdus ap neapkoptām un nodilušām muižas ēkām, jo mantojuma atliekas, piemērotām vaj nepiemērotām prasībām, gribeja dabūt ir galvenais cietumu priekšnieks, ir Madonas Izgl. biedrība vidusskolas vajadzībām, ir veterinarvalde, ir citas biedribas un privatpersonas. Atkāpties neviens negribeja un strīdi vilkās garumā, tomēr Centr. Zem. Kom. to lietu izšķīra pareizi par labu skolu vajadzībai. Bet par to laiku jau jumtos bija radušies kovārņu caurumi un laika zobs galigi sagrauž atlikušo materialu resp. vecās ēkas, kas īstam saimniekam steidzīgi būtu novēršams. 


Darba Balss, Nr. 50 (17.07.1925.)